28,5 vērtīgas stundas...

Čau atkal!!!
Jums kādam arī noteikti ir gadījies tā,ka satiekot kādu cilvēku Tu jau zini,ka šis cilvēks spētu tavā dzīvē kaut ko mainīt. Es tādu ieraudzīju jau ļoti sen-gandrīz 9 gadus atpakaļ. Tikai man nekādi nebija skaidrs,kas ir tas,ko viņš mainīs! Nu,pēc ļoti ilga laika es viņu atkal sastapu un sapratu,kas ir tas,kas viņam jāmaina. Pēc divu dienu sarunām,notikumiem un pārdomām man beidzot pieleca,cik ļoti svarīgi ir mīlēt sevi pa īstam. Varbūt šķiet smieklīgi,bet padomājiet paši, CIK DAUDZI NO JUMS SEVI MĪL-TĀ PILNVĒRTĪGI??? Cik daudzi ņem no dzīves tik,cik ir pelnījuši??? Lielākā daļa cilvēku samierinās ar to,kas viņi ir un ar to,kādi viņi ir. Bet es atzīstos-es Gribu sevi mainīt. Gribu sevi mīlēt un ļaut sev mīlēt dzīvi,ņemt no tās tik,cik esmu pelnījusi!
Ilgi man šķita,ka pati ar to tikšu galā-kaut kad,bet nu es vairs NEGRIBU gaidīt,kad pienāks "kaut kad", gribu būt draugos ar sevi un baudīt to,kas dzīvei un man mīļiem cilvēkiem priekš manis padomā. Tā kā vienai ar to cīnoties paietu ilgs laiks,tad es vairs nebaidos pieņemt tādu cilvēku palīdzību,kuri saprot ko iesākt ar manām domām un mani pašu...

Vispar,es domāju,ka pavisam drīz varēšu atkal ar jums padalīties tajā,ko esmu ieguvusi un pastāstīt par nākamo mērķi.

P.S. Starp citu, iepriekš aprakstītais mērķis nav pamests. Es joprojām uz to eju. Pagaidām vēl ļoti maziem solīšiem,bet,kad ieskriešos,tad tik saturieties. Varbūt pilnus apgriezienus,tas uzņems jau tad,kad tikšu galā ar šo šķērslīti savās domās.